BĒRZES DZIMTAS VĒSTURE
Šis būs tāds īss apskats par mūsu kopīgajiem senčiem. Par mūsu pirmsākumu uzskatīsim Andreju un Mariju Bērzes, par cik rokoties dziļāk baznīcas grāmatās, īsta skaidrība par tālākām saknēm netiek rasta, jo bērniem vārdi likti kā pēc rotācijas principa - vieni un tie paši, kādi dzimtā pieņemti, un īsti nav iespējams saprast, kuram bērnam kuri vecāki!
"Nekas nav vienkāršs un skaidrs, bet kā nu ir, tā ir - MĒS ESAM!" :)
ANDREJS BĒRZE (1887-1940)
Dzimis Alsungas muižā, muižas kalpa vecākais dēls, 1887.g. 27.aprīlī (datumi - kā rakstīti baznīcas grāmatās, neskaitot attiecīgās dienas klāt, lai būtu pēc t.s. jaunā stila). Viņa tēvs ir Pēteris Bērze, māte Grieta, dzim. Antonoviča. Kā savulaik stāstīja Pēteris, viņa dēls Andrejs kopā ar tēvu un citiem muižas kalpiem piedalījušies 1905.g. revolūcijas notikumos Alsungā, bruņojušies ar stāvus iesietām izkaptīm un dažām bisēm (arī Andreja tēvs Pēteris par drusku iekrāto naudu nopircis šaujamo). Piedalījušies arī tā sauktajā Aizputes karā, tajā pašā 1905.gadā (tiem, kurus tas interesē vairāk, var atrast informāciju vēstures grāmatās par 1905.g.) un pēc tam bijuši spiesti ar visu ģimeni atstāt Alsungu, jo, kā zināms, 1906.g. un vēlākos gados ar tiem, kas aktīvi bija piedalījušies šajos notikumos, izrēķinājās bargi. Ir nostāsts, ka Andrejs pat varētu būt devies ar kādu kuģi uz Ameriku, kā daudzi tā laika jaunieši, kas bija piedalījušies revolūcijā. Taču samērā ātri atgriezies atpakaļ. Liepājā iepazinies ar Mariju, apprecējušies. Laulāti Liepājas katoļu baznīcā, jo Andrejs, kā jau alsundznieks, bija kristīts katoļticībā. Andrejs strādājis Liepājas ostā par krāvēju, vēlāk "drāšu fabrikā" jeb "Liepājas metalurgā". Pirmo Pasaules karu pārlaiduši Liepājā, izbaudot uz savas ādas gan vācu okupāciju un ilgo Liepājas aplenkumu, gan visu pārējo, kas saistīts ar kara briesmām - slimības, pusbadu un nabadzību. 1927.g. pavasarī Andrejs izlemj izvest ģimeni pa vasaru uz laukiem - pastrādāt lauku darbus, salīgstot par rentnieku, izaudzēt pārtiku ziemai un atkal atgriezties Liepājā. Taču dzīve iegrozās citādi. Visi tālākie gadi paiet rentnieku un kalpu gaitās turpat ap Grobiņu. Liepājā neiznāk atgriezties uz palikšanu, kā vienīgi Liepājas Ziemeļu kapos 1940. gada augustā. Andrejs nomirst augusta sākumā, saindējoties ar cukurbietēm kaisāmo pretkaitēkļu indi. Tajā laikā viņš ar ģimeni dzīvo Padambju mājās pie Grobiņas (tagad tajā vietā elektrotīklu apakšstacija) un strādā par kalpu pie saimnieka Jura Šķirpsta.
Andrejs bijis "traks" uz zemes kopšanu un visu mūžu sapņojis par savu zemes gabaliņu. Kā viņš pavasarī aris zemi - ar kādu prieku un pacilātību - ka var atkal basām kājām rīta agrumā staigāt pa vagu arklam pakaļ. Andrejs nav bijis diez cik čakls baznīcā gājējs un vienmēr teicis: "Es savu Dievu varu pielūgt visur - laukā, pļavā vai mežā!" Andrejs bijis labs kurpnieks, taisījis arī garos ūdenszābakus, jo viņam ļoti labi izdevies piegriezt "kurpi" - raksturīgo izgriezumu zābaka virspusē - un viņam bijusi laba lieste. Ziemā, kad nav lauku darbu, kurpju taisīšana un labošana gājusi pilnā sparā, tikai pagrūti bijis piedzīt maksu par padarīto darbu. Viņš pratis arī visādus būvniecības darbus. Ošu mājās pie Grobiņas, kur viņi nodzīvojuši piecus gadus, bijusi ļoti slikta aka. Andrejs ar palīgiem izlējuši betona grodus, iztīrījuši aku, ielikuši jaunos grodus. Tāpat tajās mājās viņš uzmūrējis arī jaunu pagrabu. Gan pagrabs, gan aka bijuši pilnā lietošanas kārtībā vēl 1970.-80. gados.
MARIJA BĒRZE (1886-1953), dzim. Miemis
Dzimusi 1886.g. 29.februārī, Rucavas draudzē.
Miemju mājas un uzvārds ir sastopams gan Rucavas muižas teritorijā, gan Meirišķē un jāpieņem, ka saknes šai dzimtai ir vienas. Mūsu gadījumā runa ir par Meirišķes Miemjiem, kuri galvenokārt bijuši kalpi un būdnieki, taču ap 1850.g. ir arī skolotājs Miemju Juris. Jāatzīmē, ka tā Kurzemes sēta, kas pēc iepriekšējās skaistās, vecās mājas nodedzināšanas Brīvdabas muzejā, - ir atvesta no Rucavas un uzcelta iepriekšējās vietā - arī saistās ar Miemju vārdu, gandrīz 90% pārliecība, ka saistās arī ar mūsu Miemju dzimtu. Atšifrēšanas problēmu rada tas, ka rucavnieki nav pūlējušies izdomāt sev diez kādus labskanīgus uzvārdus un paturējuši par uzvārdiem dzimto māju vārdus.
Pēc pašreizējās versijas, ap 1830.g. Meirišķes muižas kalps ir Miemju Miķelis (ap 1977.-1876. 2.IV) ar sievu Mārģietu (ap 1813. - 1869. 14.V), kura būtu varējusi nākt no Urbanu mājām. Līdz 1849.g. viņiem piedzimst 6 bērni, no kuriem 3 miruši mazotnē. Paliek Marģieta, kas dzimusi 1834.g. 4.II un 1852.g. 27.I salaulāta ar attālu radu, Meirišķes skolmeistaru Miemju Juri un kuriem līdz 1866.g. piedzimst 6 bērni, no kuriem 2 dēli nomirst apmēram gada vecumā; 1836.g. 30.V dzimusī Katrīne un 1842.g. 6.IV dzimušais Toms. Mūs varētu interesēt Katrīne, kas bijusi precējusies, viņai bijuši divi vai trīs bērni, tad vīrs miris, bērni jau pieauguši un pati Katrīne bijusi par moderi (ne gluži vienkārša kalpone, bet slaucamo govju pārzine un daktere pie reizes) Laukžemes muižā pie barona Rucena. Tur viņai (sievai jau turpat pie 50) uzmācies jaunais barons, kā rezultātā 1886.g. 28. februārī piedzimst Marģieta. Vecais barons visu šo stāstu zinājis, un tā kā jaunajam baronam bijusi sieva, bet nav bijuši bērni, tad barons labprāt redzējis mazo meitēnu muižā. Tam pašam jaunajam baronam bijušas vēl citas dēkas ar muižas kalponēm un pa muižas sētu bizinājuši vēl vairāki Rucena pēcteči. Marģieta muižā ir labi ieredzēts bērns, muižas freilenes viņu iemāca runāt vāciski, vēlāk, kad meitenei jau ir ap 10-13 gadiem, muižas kungu vidū nāk modē pašdarbnieku teātra izrādes un Marģieta arī spēlē teātri - miera enģeli, kurš pasludina mieru un uzvaru pār angļiem (?) angļu - būru karā. Vēlāk vecais barons grib izprecināt Marģietu muižas kalējam Jānim (vai kučierim), bet meitene lepni atbild - "Baronlielskungs, Jūs pats varat precēt savu kalēju, man viņš nepatīk!" Kad viņai ir ap 20 gadu, vienā reizē viņa dodas kopā ar žīdu tirgotāju, kurš atbraucis uz muižu pēc kārtējā siera vezuma, uz Liepāju, kur viņa dabū labu darbu kādā ēdiena veikalā. Vēlāk iepazīstas ar Andreju Bērzi, tiek salaulāti katoļu baznīcā - Marģietai jāmaina ticība un reizē arī vārds, un tā viņa pārtop par Mariju.
Andrejam un Marijai bija 6 bērni: Antonija (mirusi agrā bērnībā), Jānis (1913-1988), Andrejs (1915-1983), Pēteris (1918-1999), Margrieta (1923), Anna (1927-2009). Mēs esam šo bērnu bērni, mazbērni un mazmazbērni utt.
"Nekas nav vienkāršs un skaidrs, bet kā nu ir, tā ir - MĒS ESAM!" :)
ANDREJS BĒRZE (1887-1940)
Dzimis Alsungas muižā, muižas kalpa vecākais dēls, 1887.g. 27.aprīlī (datumi - kā rakstīti baznīcas grāmatās, neskaitot attiecīgās dienas klāt, lai būtu pēc t.s. jaunā stila). Viņa tēvs ir Pēteris Bērze, māte Grieta, dzim. Antonoviča. Kā savulaik stāstīja Pēteris, viņa dēls Andrejs kopā ar tēvu un citiem muižas kalpiem piedalījušies 1905.g. revolūcijas notikumos Alsungā, bruņojušies ar stāvus iesietām izkaptīm un dažām bisēm (arī Andreja tēvs Pēteris par drusku iekrāto naudu nopircis šaujamo). Piedalījušies arī tā sauktajā Aizputes karā, tajā pašā 1905.gadā (tiem, kurus tas interesē vairāk, var atrast informāciju vēstures grāmatās par 1905.g.) un pēc tam bijuši spiesti ar visu ģimeni atstāt Alsungu, jo, kā zināms, 1906.g. un vēlākos gados ar tiem, kas aktīvi bija piedalījušies šajos notikumos, izrēķinājās bargi. Ir nostāsts, ka Andrejs pat varētu būt devies ar kādu kuģi uz Ameriku, kā daudzi tā laika jaunieši, kas bija piedalījušies revolūcijā. Taču samērā ātri atgriezies atpakaļ. Liepājā iepazinies ar Mariju, apprecējušies. Laulāti Liepājas katoļu baznīcā, jo Andrejs, kā jau alsundznieks, bija kristīts katoļticībā. Andrejs strādājis Liepājas ostā par krāvēju, vēlāk "drāšu fabrikā" jeb "Liepājas metalurgā". Pirmo Pasaules karu pārlaiduši Liepājā, izbaudot uz savas ādas gan vācu okupāciju un ilgo Liepājas aplenkumu, gan visu pārējo, kas saistīts ar kara briesmām - slimības, pusbadu un nabadzību. 1927.g. pavasarī Andrejs izlemj izvest ģimeni pa vasaru uz laukiem - pastrādāt lauku darbus, salīgstot par rentnieku, izaudzēt pārtiku ziemai un atkal atgriezties Liepājā. Taču dzīve iegrozās citādi. Visi tālākie gadi paiet rentnieku un kalpu gaitās turpat ap Grobiņu. Liepājā neiznāk atgriezties uz palikšanu, kā vienīgi Liepājas Ziemeļu kapos 1940. gada augustā. Andrejs nomirst augusta sākumā, saindējoties ar cukurbietēm kaisāmo pretkaitēkļu indi. Tajā laikā viņš ar ģimeni dzīvo Padambju mājās pie Grobiņas (tagad tajā vietā elektrotīklu apakšstacija) un strādā par kalpu pie saimnieka Jura Šķirpsta.
Andrejs bijis "traks" uz zemes kopšanu un visu mūžu sapņojis par savu zemes gabaliņu. Kā viņš pavasarī aris zemi - ar kādu prieku un pacilātību - ka var atkal basām kājām rīta agrumā staigāt pa vagu arklam pakaļ. Andrejs nav bijis diez cik čakls baznīcā gājējs un vienmēr teicis: "Es savu Dievu varu pielūgt visur - laukā, pļavā vai mežā!" Andrejs bijis labs kurpnieks, taisījis arī garos ūdenszābakus, jo viņam ļoti labi izdevies piegriezt "kurpi" - raksturīgo izgriezumu zābaka virspusē - un viņam bijusi laba lieste. Ziemā, kad nav lauku darbu, kurpju taisīšana un labošana gājusi pilnā sparā, tikai pagrūti bijis piedzīt maksu par padarīto darbu. Viņš pratis arī visādus būvniecības darbus. Ošu mājās pie Grobiņas, kur viņi nodzīvojuši piecus gadus, bijusi ļoti slikta aka. Andrejs ar palīgiem izlējuši betona grodus, iztīrījuši aku, ielikuši jaunos grodus. Tāpat tajās mājās viņš uzmūrējis arī jaunu pagrabu. Gan pagrabs, gan aka bijuši pilnā lietošanas kārtībā vēl 1970.-80. gados.
MARIJA BĒRZE (1886-1953), dzim. Miemis
Dzimusi 1886.g. 29.februārī, Rucavas draudzē.
Miemju mājas un uzvārds ir sastopams gan Rucavas muižas teritorijā, gan Meirišķē un jāpieņem, ka saknes šai dzimtai ir vienas. Mūsu gadījumā runa ir par Meirišķes Miemjiem, kuri galvenokārt bijuši kalpi un būdnieki, taču ap 1850.g. ir arī skolotājs Miemju Juris. Jāatzīmē, ka tā Kurzemes sēta, kas pēc iepriekšējās skaistās, vecās mājas nodedzināšanas Brīvdabas muzejā, - ir atvesta no Rucavas un uzcelta iepriekšējās vietā - arī saistās ar Miemju vārdu, gandrīz 90% pārliecība, ka saistās arī ar mūsu Miemju dzimtu. Atšifrēšanas problēmu rada tas, ka rucavnieki nav pūlējušies izdomāt sev diez kādus labskanīgus uzvārdus un paturējuši par uzvārdiem dzimto māju vārdus.
Pēc pašreizējās versijas, ap 1830.g. Meirišķes muižas kalps ir Miemju Miķelis (ap 1977.-1876. 2.IV) ar sievu Mārģietu (ap 1813. - 1869. 14.V), kura būtu varējusi nākt no Urbanu mājām. Līdz 1849.g. viņiem piedzimst 6 bērni, no kuriem 3 miruši mazotnē. Paliek Marģieta, kas dzimusi 1834.g. 4.II un 1852.g. 27.I salaulāta ar attālu radu, Meirišķes skolmeistaru Miemju Juri un kuriem līdz 1866.g. piedzimst 6 bērni, no kuriem 2 dēli nomirst apmēram gada vecumā; 1836.g. 30.V dzimusī Katrīne un 1842.g. 6.IV dzimušais Toms. Mūs varētu interesēt Katrīne, kas bijusi precējusies, viņai bijuši divi vai trīs bērni, tad vīrs miris, bērni jau pieauguši un pati Katrīne bijusi par moderi (ne gluži vienkārša kalpone, bet slaucamo govju pārzine un daktere pie reizes) Laukžemes muižā pie barona Rucena. Tur viņai (sievai jau turpat pie 50) uzmācies jaunais barons, kā rezultātā 1886.g. 28. februārī piedzimst Marģieta. Vecais barons visu šo stāstu zinājis, un tā kā jaunajam baronam bijusi sieva, bet nav bijuši bērni, tad barons labprāt redzējis mazo meitēnu muižā. Tam pašam jaunajam baronam bijušas vēl citas dēkas ar muižas kalponēm un pa muižas sētu bizinājuši vēl vairāki Rucena pēcteči. Marģieta muižā ir labi ieredzēts bērns, muižas freilenes viņu iemāca runāt vāciski, vēlāk, kad meitenei jau ir ap 10-13 gadiem, muižas kungu vidū nāk modē pašdarbnieku teātra izrādes un Marģieta arī spēlē teātri - miera enģeli, kurš pasludina mieru un uzvaru pār angļiem (?) angļu - būru karā. Vēlāk vecais barons grib izprecināt Marģietu muižas kalējam Jānim (vai kučierim), bet meitene lepni atbild - "Baronlielskungs, Jūs pats varat precēt savu kalēju, man viņš nepatīk!" Kad viņai ir ap 20 gadu, vienā reizē viņa dodas kopā ar žīdu tirgotāju, kurš atbraucis uz muižu pēc kārtējā siera vezuma, uz Liepāju, kur viņa dabū labu darbu kādā ēdiena veikalā. Vēlāk iepazīstas ar Andreju Bērzi, tiek salaulāti katoļu baznīcā - Marģietai jāmaina ticība un reizē arī vārds, un tā viņa pārtop par Mariju.
Andrejam un Marijai bija 6 bērni: Antonija (mirusi agrā bērnībā), Jānis (1913-1988), Andrejs (1915-1983), Pēteris (1918-1999), Margrieta (1923), Anna (1927-2009). Mēs esam šo bērnu bērni, mazbērni un mazmazbērni utt.
Informāciju sniedza: BAIBA (3.paaudze)